Dzimumlocekļa izmērs pašnāvības cēlonisNesen presē parādījās raksts, ka jaunietis no Singapūras izdarījis pašnāvību, jo viņam esot bijis maza izmēra dzimumloceklis. Pirms pašnāvības izdarīšanas, jaunietis konsultējies ar ārstu, kurš apstiprināja, ka viņa dzimumloceklis kā jau lielākajai daļai aziātu ir maza izmēra un ieteicis uzturā vairāk lietot vitamīnus. Neredzot reālu risinājumu, jaunais cilvēks ieslīka aiz vien lielākā depresijā, kas mudināja viņu izdarīt pašnāvību.

Singapūra ir samērā tālu no Eiropas. Sen zināms, ka šī pasaules reģiona vīriešiem ir mazākie dzimumlocekļa izmēri, bet kāda situācija ir pie mums? Vai arī pie mums, vīrieši nonāk tik kritiskās situācijā, ka dēļ neliela izmēra dzimumlocekli būtu spējīgi izdarīt pašnāvību?

Nav jau veikti konkrēti pētījumi un līdz ar to nav izvērtēta dzimumlocekļa izmēra loma jaunieša veidošanās procesā par vīrieti. Sākoties pubertātes vecumam, paaugstinoties interesei par seksu un ap to saistītām lietām, jaunajam vīrietim veidojas attieksme pret sevi kā pret vīrieti.Un viens no faktoriem, kas to nosaka ir viņa fiziskās un fizioloģiskās īpašības salīdzinot sevi ar citiem vienaudžiem, kā arī no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, aizspriedumiem utt.

Pubertātes vecumā, vienas no redzamākajām izmaiņām un kas visvairāk satrauc jauno vīrieti ir saistīts ar viņa seksuālo nobriešanu – apmatojuma rašanās, dzimumlocekļa izmēru palielināšanās, biežu un spontānu erekciju rašanās. Šajā sakarā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tieši dzimumloceklim – vai viņš ir pareizi attīstījies, vai pietiekoši liels utt. Un protams, šie jautājumi prasa atbildes un tās tiek apzināti vai neapzināti meklētas.

15-16 gadu vecumā, jaunajam vīrietim ir jau izveidojies stabils priekšstats par savu dzimumlocekļa izmēru. Puišiem, kuru dzimumloceklis ir liela vai vidēja izmēra, šis jautājums nav īpaši aktuāls un viņu prātus tas maz nodarbina. Bet puišiem, kuri piefiksējuši, ka viņiem ir maziņš dzimumloceklis – šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks.

Vīrieši, īpaši jaunieši, asi uztver šo jautājumu, jo psiholoģiski tas ir viens no vīrišķības kritērijiem. Un ja šis pašvērtējums ir zems, tā ietekme uz turpmāko vīrieša dzīvi var izvērsties ļoti dažādi. Ļoti būtisks ir tas, ka vīrietim šis jautājums aktuāls nav kļuvis dienas vai mēneša laikā, bet, kā prakse pierāda, ar šo mazvērtības sajūtu viņš dzīvo gadiem – gadu desmitiem. Agrāk vai vēlāk, it īpaši, ja viņam ir bijusi negatīva pieredze seksuālajās attiecībās, vīrieti tas novesd pie smagām psiholoģiskām traumām – depresijas pastiprināšanos un izraisa vēl smagākas sekas, kā piemēram suicīdija (pašnāvības) mēģinājumu utt.

Nav konkrētas statistikas, cik daudz pie mums ir izdarījuši vai mēģinājuši izdarījuši pašnāvību dzimumlocekļa izmēra dēļ, bet vadoties no darba pieredzes, varu teikt, ka liela daļa jauniešu, kuri vēršas pēc palīdzības, lai palielinātu dzimumlocekļa izmērus, ir vairāk vai mazāk izteiktā depresijas stāvoklī. Ir bijuši pāris gadījumi, kad vecāki atveduši savus pieaugušies dēlus izteiktā depresijas stāvoklī, kuri mājās vecākiem minējuši par suicīdija iespēju.

Arī pie mums, tāpat kā visā pasaulē, ir vīrieši, kuri izdara pašnāvību tāpēc, ka viņiem ir maza izmēra dzimumloceklis. Un šeit svarīga ir arī sabiedrības izpratne, attieksme un atbalsts. Neētiski un pat noziedzīgi, ka daži speciālisti presē var atļauties izteikties, ka: „…nožēlojami ir tie vīrieši, kas mēģina palielināt sava dzimumlocekļa izmērus…” Tikai sapratne, atbalsts un reāla palīdzība var atgriezt šos vīriešus pie normālas un kvalitatīvas dzīves, tai skaitā seksuālās dzīves. Dzimumlocekļa izmērus ir iespējams palielināt un, ja vīrietim ir mazs dzimumloceklis, tas nebūt nenozīmē, ka dēļ tā jākrīt panikā, bet gan to, ka vīrietim ir visas iespējas to pilnveidot, attīstīt un censties izveidot tuvu ideālam!

Uz Augšu